Apšubekas micēlijs 10g

Apšubeka – apraksts un audzēšana

Apšubeka ir savvaļā bieži sastopama sēne, kas dažkārt izaug samērā liela. Tā visbiežāk aug zem apsēm, un tās augšanas periods ilgst no jūnija līdz oktobrim.

Šī sēne ir ļoti garšīga un daudzveidīgi izmantojama – to var cept bez iepriekšējas novārīšanas, kā arī marinēt, kaltēt, sālīt vai pat skābēt. Pēc apstrādes apšubekas mīkstums kļūst pelēks, tomēr tas neietekmē sēnes garšu. Lai mazinātu tumšās nokrāsas veidošanos, marinādei var pievienot citronskābi.

Audzēšanas un kopšanas vadlīnijas:

1. Koka vainaga perimetrā izroc trīs bedrītes ar 30–40 cm diametru un 15 cm dziļumu. Tām jāatrodas 0,5–5 metru attālumā no stumbra (~10 stumbra diametri).
2. Pusi bedrītes piepildi ar iepriekš sagatavotu skābu dārza augsni vai kūdru, pēc tam vienmērīgi izsēj micēliju, sadalot to uz trim bedrītēm (aptuveni 1/3 uz katru). Tad bedrīti piepildi ar augsni un rūpīgi sajauc micēliju ar substrātu.
3. Saudzīgi aplaisti sēņu sējuma vietu – apmēram viens spainis ūdens uz katru bedrīti.
4. Sējumu pārklāj ar dabīgiem materiāliem, piemēram, skujām, sūnām un zariem.
5. Lai veicinātu micēlija attīstību un paātrinātu apšubeku ražas veidošanos, var izmantot cukura šķīdumu (10 g cukura uz 10 l ūdens).
6. Ilgstoša sausuma gadījumā sēņu sējumus ieteicams regulāri laistīt.

Biotops un raža

Apšubekas tiek uzskatītas par vienām no garšīgākajām sēnēm. Savvaļā tās visbiežāk sastopamas zem apsēm, retāk – zem citiem lapu kokiem. Augšanas sezona ilgst no jūnija līdz oktobrim, bet galvenais ražas laiks ir no jūlija līdz septembrim.

Labvēlīgos apstākļos pirmās sēnes var sākt ražot jau pirmajā vai otrajā gadā pēc micēlija iesēšanas. Kopējais ražošanas periods ir 3–4 gadi.