Sviestbekas micēlijs 10g
Parastās sviestbekas – audzēšana un īpašības
Parastās sviestbekas ir vidēja izmēra sēnes, kas savvaļā aug zem priedēm un eglēm, kā arī gar meža ceļiem ar zālāju. Tās parādās jau no maija beigām un var augt līdz pat decembrim, tostarp arī siltākās ziemās. Sviestbekas ir lieliski piemērotas cepšanai bez iepriekšējas novārīšanas, kā arī marinēšanai, sālīšanai un zupām. Pirms pagatavošanas ieteicams noņemt cepurītes virsējo miziņu.
Sviestabeku audzēšana un kopšana
- Ap izvēlētā koka stumbru, tā vainaga perimetrā, izrociet trīs bedrītes, kuru diametrs ir 30–40 cm un dziļums – 15 cm. Attālums starp bedrītēm un stumbru var būt no 0,5 līdz 5 metriem (aptuveni 10 stumbra diametri).
- Pusi no bedrītes piepildiet ar skābu dārza augsni vai kūdru. Pēc tam vienmērīgi iesējiet micēliju – apmēram 1/3 no kopējā micēlija daudzuma katrā bedrītē. Pēc iesēšanas bedrīti piepildiet ar augsni un kārtīgi samaisiet micēliju ar substrātu.
- Rūpīgi aplaistiet katru bedrīti ar vienu spaini ūdens.
- Pārklājiet sēnēm paredzēto vietu ar skujām, sūnām, zariem un citiem meža materiāliem.
- Lai paātrinātu micēlija attīstību un sēņu rašanos, var izmantot cukura šķīdumu (10 g cukura uz 10 litriem ūdens).
- Ilgstoša sausuma gadījumā ieteicams sēņu vietas regulāri laistīt.
Audzēšanas apstākļi un raža
Sviestbekas ir vienas no gardākajām sēnēm, kas aug skujkoku mežos un gar meža ceļiem. Labvēlīgos apstākļos pirmo ražu iespējams iegūt jau pirmajā vai otrajā gadā pēc micēlija iesēšanas. Sēņu augšanas periods var ilgt 3–4 gadus, un ražas iespējamība ir aptuveni 85–87%.