Priežu Baravikas micēlijs 10g

Priežu baravika – apraksts un audzēšana

Priežu baravika ir liela sēne, kas dažkārt sasniedz pat 30 cm diametru. Tās cepurīte ir tumši sarkanbrūna vai ķiršbrūna, bet apakšpusē poras sākotnēji ir netīri baltas, vēlāk iegūst dzeltenīgu, zaļgandzeltenu un beigu posmā gaiši olīvbrūnu nokrāsu. Kātiņš ir vālesveida, resns, ar bāli dzeltenu vai sarkanīgu nokrāsu. Sēnes mīkstums ir stingrs, balts vai viegli dzeltenīgs, un pēc griešanas tā krāsa nemainās.

Šī baraviku suga aug gandrīz tikai zem priedēm, dodot priekšroku smilšainai augsnei. To var atrast no jūnija līdz oktobrim, īpaši piejūras reģionos, kur tā ir visizplatītākā. Priežu baravika ir ēdama un ļoti garšīga – piemērota cepšanai bez iepriekšējas novārīšanas, marinēšanai, kā arī kaltēšanai.

Audzēšanas un kopšanas ieteikumi:

1. Ap koka stumbru, vainaga perimetrā, izroc trīs bedrītes ar 30–40 cm diametru un 15 cm dziļumu. Tām jāatrodas 0,5–5 m attālumā no koka stumbra (~10 stumbra diametri).
2. Pusi bedrītes piepildi ar iepriekš sagatavotu skābu dārza augsni vai kūdru, pēc tam vienmērīgi izsēj micēliju, sadalot to trīs daļās – aptuveni 1/3 uz katru bedrīti. Pēc tam piepildi bedrīti ar augsni un rūpīgi samaisi micēliju ar substrātu.
3. Uzmanīgi aplaisti sēņu sējuma vietu – katrai bedrītei izmanto apmēram spaini ūdens.
4. Sējumu pārklāj ar dabīgiem meža materiāliem, piemēram, skujām, sūnām un zariem.
5. Lai paātrinātu mikorizas un sēņu augšanu, var izmantot cukura šķīdumu (10 g cukura uz 10 l ūdens).
6. Ilgstošā sausumā ieteicams regulāri laistīt sēņu sējumus.

Biotops un ražas ieguve

Baravikas ir vienas no vērtīgākajām un garšīgākajām sēnēm. Tās aug gan lapu, gan skujkoku mežos, dodot priekšroku smilšainām, skābām augsnēm. Parasti tās sastopamas grupās, īpaši zem eglēm vai starp sūnām. Ražas periods ilgst no maija līdz septembrim.

Labvēlīgos augšanas apstākļos baravikas var sākt ražot jau pirmajā vai otrajā gadā pēc micēlija iesēšanas. Ražošanas periods ilgst 3–4 gadus, un ražas iespējamība sasniedz 85–87%.