Bērzu baravika – apraksts un audzēšana
Šī baravika ir liela, dažkārt sasniedzot pat 20 cm diametru. Tās cepurītes virsma ir tumši brūna vai ar dažādām tās nokrāsām. Apakšpusē esošās poras sākumā ir netīri baltas, bet laikam ejot, tās kļūst dzeltenīgas, zaļgandzeltenas un vēlāk gaiši olīvzaļas.
Sēnes kātiņš ir resns, vālesveida, ar gaiši pelēcīgu vai viegli brūnganu nokrāsu. Tā augšdaļu sedz smalks, balts tīklojums. Mīkstums ir blīvs, balts un pēc griešanas nemaina krāsu.
Baravika aug galvenokārt zem eglēm, sastopama no jūnija līdz novembrim. Tā bieži aug arī bērzu tuvumā, retāk pie citiem lapkokiem, un ir sastopama no jūnija līdz oktobrim. Savvaļā tā ir diezgan izplatīta.
Šī sēne ir ēdama un ļoti garšīga. Tā ir piemērota cepšanai bez iepriekšējas novārīšanas, kā arī marinēšanai un kaltēšanai.
Baravikas ir vienas no visvērtīgākajām un gardākajām sēnēm. Tās aug gan skujkoku, gan lapkoku mežos, dodot priekšroku smilšainām un skābām augsnēm. Parasti sastopamas grupās, īpaši zem eglēm un starp sūnām. Ražas periods ilgst no maija līdz septembrim.
Labvēlīgos augšanas apstākļos baravikas sāk ražot jau pirmajā vai otrajā gadā pēc micēlija iesēšanas. Ražošanas periods ilgst 3–4 gadus, un ražas iespējamība ir aptuveni 85–87%.