Emindarzam.lv

Burkāni (Daucus) ir divgadīgi, retāk- viengadīgi vai daudzgadīgi čemurziežu dzimtas (Apiaceae) augi. Dārza burkānus audzē uzturam vai lopbarībai, tas ir plaši kultivēts sakņaugs. Pirmajā gadā burkānam izaug sakne ar lapu rozeti. Otrajā gadā laukā izstādītai saknei izveidojas ziedu stublājs, ziedi un sēklas. Lapas ir plūksnaini šķeltas. Ziedi- sīki, balti, sakopoti saliktos čemuros.Sēklas ir sīkas un satur ēteriskās eļļas ar īpatnēju smaržu.

Burkāna saknes serde satur mazāk cukura un citu barības vielu nekā ārējā daļa. Atkarībā no dažādiem pigmentiem burkāna sakne var būt sarkani oranža (šo krāsu rada karotīns), dzeltena un balta (pigments antohlors), violeta (pigments antociāns) vai asinsarkana (pigments karotinoīds).

Burkānu audzēšanai piemērotākās ir dziļi sastrādātas vieglas (mālsmilts) augsnes ar vāji skābu (pH 5.5) vai netrālu (pH 7) reakciju. Ja augsne nav pietiekami irdena, burkāni augot var deformēties. Burkānu augšanu un attīstību lielā mērā ietekmē gaisma. Vislabāk burkāni aug saulainās vietās.

Burkānus var sēt pavasarī, vasarā, rudenī un arī ziemā. Lai iegūtu agrīnu ražu, agrās burkānu šķirnes sēj oktobra otrajā pusē vai beigās. Rudens sējā izmanto 25 % vairāk sēklu nekā pavasara sējā. Februāra beigās vai martā burkānus var sēt jau rudenī sagatavotās vadziņās un šeklas apberot ar kūdru vai kompostu. Pavasarī burkānus var sēt, tiklīdz apžuvusi augsne, vasarā- jūnija vidū. Sēklas istrādā 2.5-3 cm dziļi.

Burkānus sēklas ir ļoti sīkas un dīgst ļoti lēni. To ātrākai dīgšanai nepieciešams pastāvīgs augsnes mitrums. Ja gaisa temperatūra ir 4-5oC, burkāni izdīgst 15-20 dienas pēc iesēšanas, bet ja temperatūra ir 18-25oC, tad pēc 8-10 dienām. Burkānu dīgsti pacieš no -3 līdz -4oC stipru salu. Pirms sēšanas burkānu sēklas ieteicams izmērcēt ūdenī.

Kad burkāni sadīguši, rindstarpas irdina un augus retina, atstājot tos 1-2 cm atstatumā. Sējumi prasa regulāru kopšanu. Sausā laikā tie ir jālaista. Nezāļainās un ēnainās vietās burkāni izstīdz, lapu kāti ir trausli un viegli lūst. Burkānu sējumi regulāri jāravē, jāirdina un jāaprušina ar zemi, rūpējoties, lai burkānu saknes augšējā daļa atrastos augsnē. Irdināšana nepieciešama pēc ilgstoša lietus. Barības vielas nepieciešamas visā veģetācijas laikā, sevišķi saknes attīstības sākumā. Visvairāk augiem nepieciešams kālijs. Burkānu piebarošanai vēlams izmantot minerālmēslus, jo organiskie mēsli nelabvēlīgi ietekmē sakņu kvalitāti un garšu.

Burkānu ražu apdraud vairāki kaitēkļi. Biežāk sastopamie ir burkānu lapu blusiņas, kas izsūc lapas un burkānu mušas kāpuri, kas izalo burkānu saknes.

Labākie priekšaugi: kāposti, tomāti, sīpoli vai agrie kartupeļi.